Atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem. 

Argentīnas tango popularitātes pieaugums, līdzīgi kā salsai, visā pasaulē pēdējos 10-15 gados ir atbildes   reakcija uz informācijas laikmetam raksturīgo cilvēku savstarpējo atsvešinātību un nepieciešamību (atkal) apgūt jaunas, atbilstošas saskarsmes formas.

Tango daudzveidība atbilst pieprasījuma daudzveidībai- no šova līdz izsmalcinātai meditācijai.

Tango ir universāla, neverbāla valoda, kurā var sarunāties, aizbraucot gan uz Parīzi, Ņujorku, Tokiju... gan uz neskaitāmām lielām un mazām citām pilsētām, piemēram, Tromsu aiz Polārā loka, kur visur darbojas tango klubi. Tas ir grandiozs klubu tīkls, kas atsaucas uz mūsdienu cilvēka mobīlo dzīves veidu, ļaujot atpūsties, un justies starp savējiem katrā vietā, kur ierodamies komandējumā vai ekskursijā.

MILONGAS ir ballītes, kas ir atvērtas visiem, ne tikai dejotājiem. Parasti tās notiek kafejnīcās vai deju zālēs regulāri noteiktās dienās. Ikviens Rīgas tango dejotājs zina- pirmdienas vakars būs brīnišķīgs katru nedēļu. 

Tango var dejot pie jebkuras mūzikas, ja vien tā ļauj ieturēt staigāšanas ritmu- tā var būt gan aizkustinoša klasika, ko var atklāt aizvien no jauna, gan džezs, gan tehno, elektro... Ir trīs veidi- tango kā tango, tango kā valsis un tango kā milonga, kas ir senākais veids, no kā arī cēlies deju pasākuma nosaukums.

Tā kā dejojot tiek radīta īpaša emocionāla noskaņa, tā ir zināmā mērā kopēja meditācija, tādēļ nevajadzētu pārāk skaļi sarunāties vai šķērsot deju laukumu, lai nokļūtu pie bāra. Dejots tiek pa apli pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Dalībniekiem ir jāraugās, lai ar ekstrēmām figūrām, neparedzētu virzienu maiņu un asajiem papēdīšiem neapdraudētu citu drošību un neizjauktu kopējo plūsmu. Tādēļ arī deju laukumā nemācās jaunas figūras.

Lai spētu dejot, tiek apmeklētas tango stundas, par kurām informē ap 1200 tīkla lapu internetā.
Aizraujošs un reizēm mulsinošs ir mācīšanās un sevis atklāšanas process. Trenējoties, būtiski uzlabojas komunikācijas spējas, stāja, gaita, ir vairāk dzīvesprieka... Cilvēki atplaukst.
Lai arī dzimumu līdzsvars ir ļoti vēlams, uz nodarbībām nav noteikti jāierodas ar savu personīgo partneri. Partneru maiņa dejojot ļoti veicina progresu, jo neļauj iestigt rutīnā, kā tas var notikt dejojot tikai ar vienu. Bet brīvība tango ir svēta un katrs var izvēlēties sev pieņemamāko dejošanas veidu- mainīt vai nemainīt partnerus, ciešo vai atvērto satvērienu.

Tango dejo gan brokāta kleitās ar šķēlumiem līdz jostas vietai, gan džinsos un sporta čībiņās. Kurpēm nevajadzētu krist nost (sievietēm tomēr ieteicamas ar papēdi). 

Dejas pamatelements ir vienkārša staigāšana kopā ar otru dejotāju, no kuriem viens ir vadītājs un otrs- kurš atsaucas. Tiek apgūta spēja būt ļoti uzmanīgiem, lai sadzirdētu otra (un savus) vissmalkākos impulsus, spēja uzticēties, paļauties vai uzņemties iniciatīvu, noturēt savu un kopējo līdzsvaru un vienlaikus arī  kopējo izlīdzsvarojumu un navigāciju deju laukumā. Jo ilgāka ir pieredze un dejot prasme, jo vairāk tiek novērtēta spēja labi kopā staigāt- nepazaudēt savstarpējo kontaktu un būt mūzikā.

 Bieži vīrieši un sievietes mācās ne tikai tradicionālās, bet papildus arī otru lomu, kas ļauj izlīdzēties, kad pietrūkst pretējās lomas dejotāju, kā arī ļauj uzzināt noslēpumus par deju no "otras puses". 

Apgūstot pamatelementu sākumus, jūs jau pavisam drīz varat doties uz milongu dejot, un pilnveidot savu jūtību, atraisītību... visu turpmāko mūžu. Staigāšanu mūzikas ritmā jau pirmajā mācību reizē var sākt dažādot- ātrāk, lēnāk, aizturēt pauzi... ar ko arī sākas improvizācija. Šajā, "ne-šova" tango katrs solis ir improvizācija. Bet fascinējošās soļu figūras vairāk sajūsmina sākumā, kamēr vēl grūti novērtēt improvizācijas, pāra saskaņas, kā arī personības atšķirīguma, kad tā ir patiesa savā izpausmē, gandrīz vai maģisko skaistumu.

Nekad dejotājs nav "gatavs". Ikviens skolotājs vai vienkārši pieredzējušāks dejotājs, pat tikai ar savu personību, aizrautību, īpatnējo skatījumu, savām profesionālām vai pedagoģiskām spējām, atklāj kādu daļu no tango daudzpusības un nekad nevaram zināt, kurā brīdī un no kura saņemsim impulsu, kas izprovocēs intelektuālu, emociju vai sajūtu "klikšķi", pēc kura atvērsies durvis uz nākošo pakāpi, ne tikai kā dejotājam, bet arī kā cilvēkam kopumā.

Šķiet, tango pasaule ir tāds kā „izmēģinājuma lauciņš” mūsdienīgi humānai komunikācijai, kurā ikviens ir vērtība savā unikalitātē, neatkarīgi no vecuma, sociālā stāvokļa, tautības vai dzimuma un pat soļu prasmes, jo īstās sarunas notiek intuitīvā līmenī.

Varbūt tango vajadzētu ieviest kā mācību priekšmetu skolās?

 Cilvēki atzīstas, ka ir bail uzsākt. Protams, vajadzīga zināma drosme, lai no vērotāja pozīcijām, no „paslēptuves” izietu „klajumā”, lai piedalītos personīgi, lai pārstātu uztraukties, ko citi par mani domās, vai nebūšu smieklīgs savā iesācēja neveiklībā. Katrs, kas pievienojas, ienes kaut ko papildinošu kopējā atmosfērā un tādēļ jauni dejotāji vai  ceļotājs, kas iebraucis uz vienu dienu, vienmēr tiek uzņemti ar labvēlību, lai cik lempīgi tie arī nebūtu. 

Bet tiem, kas nav dejojuši nekad, ir priekšrocība... viņiem nekas nebūs jāpārmācās...

Zaiga Putrāma, Nataļja Poļakova